Armands Alksnis / Andra Alksne - Roksāga: Atkal Kursā 2021

Dziesmu tekstu autore – Andra Alksne, mūzikas autors – Armands Alksnis
Jānis Bukums (kuršu vikingu vadonis Loķis) – balss (1, 2, 4, 5, 7, 8)
Laura Teivāne (kuršu meitene Mare) – balss (3, 4, 7)
Folkloras kopa „Suitu vīri” – balss (4, 5, 7)
Laima Jansone – kokle(1)
Iveta Baumane – vijole(3)
Kaspars Bārbals – dūdas (8) ieraksts un mikss (3, 8)
Norberts Skraucis – basģitāra (1, 2)
Elīna Saveļjeva – flauta (4)
Artis Skuja – blokflauta (1, 2)
Andrievs Alksnis – vargāns (7)
Andris Buiķis – sitaminstrumenti (8)
Gundars Lintiņš – sitaminstrumenti (2)
Armands Alksnis – ģitāras, basģitāra, taustiņinstrumenti, sitaminstrumentu programmēšana, balss
Artūrs Palkevičs – mikss (1, 2, 4, 5, 7)
Kārlis Šteinmanis – mikss (6), māsterēšana
Ierakstīts 2017. gadā „ARMANDSOUND”, „Lauska” un „Art Recording Studio”.
Izdots 2021.

„Atkal Kursā”
Vēsturiskie notikumi Kursā stāstīti senislandiešu dziesminieka un valstvīra Snorri Sturlusona „Egila sāgā”, kas tapusi 12. – 13. gs.mijā. Viens no stāstiem ir vikingu sirojums uz Kursu ap 920. – 925. gadu, kas muzikāli izstāstīts roksāgā „Senā Kursa”.
Roksāgas turpinājums „Atkal Kursā” ir vēstījums, kurā saglabāti nostāsti par kuršu vikingu gudrību, spēku, drosmi, karot prasmi un arī mīlestību. Ir pagājuši vairāki gadi, kopš iebrucēji nopostīja Jūrpili, bet kurši nespēj to tik vienkārši aizmirst. Viņos krājas niknums un nevaldāma vēlma atriebties. Kuršu vadonis Loķis vēlas atgūt arī mīļoto meiteni Mari, kura devās līdzi izskatīgajam un viltīgajam svešzemniekam Egilam, nesajutusi pietiekami lielu uzmanību no Loķa. Taču laikam ejot, viņa jūtas vientuļa, dziļi vīlusies un tagad skumst pēc mājām. Kuršu vikingi dodas uzbrukumā un atgriežas gan ar uzvaru, gan Mari.
Dziesmu tekstu autore – Andra Alksne, mūzikas autors – Armands Alksnis
Par roksāgas „Senā Kursa” un tās turpinājuma „Atkal Kursā” radīšanu un iedzīvināšanu vēsturiskajā vietā, esam ļoti pateicīgi idejas iniciatoram, iedvesmotājam, labam draugam un dzīvās vēstures festivāla „Seeburg” organizētājam Valērijam Liepam (1953 – 2021).